Definify.com
Definition 2024
beaturus
beaturus
Latin
Participle
beātūrus m (feminine beātūra, neuter beātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | beātūrus | beātūra | beātūrum | beātūrī | beātūrae | beātūra | |
| genitive | beātūrī | beātūrae | beātūrī | beātūrōrum | beātūrārum | beātūrōrum | |
| dative | beātūrō | beātūrō | beātūrīs | ||||
| accusative | beātūrum | beātūram | beātūrum | beātūrōs | beātūrās | beātūra | |
| ablative | beātūrō | beātūrā | beātūrō | beātūrīs | |||
| vocative | beātūre | beātūra | beātūrum | beātūrī | beātūrae | beātūra | |