Definify.com
Definition 2024
autumatus
autumatus
Latin
Participle
autumātus m (feminine autumāta, neuter autumātum); first/second declension
- sserted
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | autumātus | autumāta | autumātum | autumātī | autumātae | autumāta | |
| genitive | autumātī | autumātae | autumātī | autumātōrum | autumātārum | autumātōrum | |
| dative | autumātō | autumātō | autumātīs | ||||
| accusative | autumātum | autumātam | autumātum | autumātōs | autumātās | autumāta | |
| ablative | autumātō | autumātā | autumātō | autumātīs | |||
| vocative | autumāte | autumāta | autumātum | autumātī | autumātae | autumāta | |