Definify.com
Definition 2024
auditurus
auditurus
Latin
Participle
audītūrus m (feminine audītūra, neuter audītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | audītūrus | audītūra | audītūrum | audītūrī | audītūrae | audītūra | |
| genitive | audītūrī | audītūrae | audītūrī | audītūrōrum | audītūrārum | audītūrōrum | |
| dative | audītūrō | audītūrō | audītūrīs | ||||
| accusative | audītūrum | audītūram | audītūrum | audītūrōs | audītūrās | audītūra | |
| ablative | audītūrō | audītūrā | audītūrō | audītūrīs | |||
| vocative | audītūre | audītūra | audītūrum | audītūrī | audītūrae | audītūra | |