Definify.com
Definition 2024
auctaturus
auctaturus
Latin
Participle
auctātūrus m (feminine auctātūra, neuter auctātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | auctātūrus | auctātūra | auctātūrum | auctātūrī | auctātūrae | auctātūra | |
| genitive | auctātūrī | auctātūrae | auctātūrī | auctātūrōrum | auctātūrārum | auctātūrōrum | |
| dative | auctātūrō | auctātūrō | auctātūrīs | ||||
| accusative | auctātūrum | auctātūram | auctātūrum | auctātūrōs | auctātūrās | auctātūra | |
| ablative | auctātūrō | auctātūrā | auctātūrō | auctātūrīs | |||
| vocative | auctātūre | auctātūra | auctātūrum | auctātūrī | auctātūrae | auctātūra | |