Definify.com
Definition 2026
arrecturus
arrecturus
Latin
Participle
arrectūrus m (feminine arrectūra, neuter arrectūrum); first/second declension
- about to erect
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | arrectūrus | arrectūra | arrectūrum | arrectūrī | arrectūrae | arrectūra | |
| genitive | arrectūrī | arrectūrae | arrectūrī | arrectūrōrum | arrectūrārum | arrectūrōrum | |
| dative | arrectūrō | arrectūrō | arrectūrīs | ||||
| accusative | arrectūrum | arrectūram | arrectūrum | arrectūrōs | arrectūrās | arrectūra | |
| ablative | arrectūrō | arrectūrā | arrectūrō | arrectūrīs | |||
| vocative | arrectūre | arrectūra | arrectūrum | arrectūrī | arrectūrae | arrectūra | |