Definify.com
Definition 2024
arietatus
arietatus
Latin
Participle
arietātus m (feminine arietāta, neuter arietātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | arietātus | arietāta | arietātum | arietātī | arietātae | arietāta | |
| genitive | arietātī | arietātae | arietātī | arietātōrum | arietātārum | arietātōrum | |
| dative | arietātō | arietātō | arietātīs | ||||
| accusative | arietātum | arietātam | arietātum | arietātōs | arietātās | arietāta | |
| ablative | arietātō | arietātā | arietātō | arietātīs | |||
| vocative | arietāte | arietāta | arietātum | arietātī | arietātae | arietāta | |