Definify.com
Definition 2026
apputatus
apputatus
Latin
Participle
apputātus m (feminine apputāta, neuter apputātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | apputātus | apputāta | apputātum | apputātī | apputātae | apputāta | |
| genitive | apputātī | apputātae | apputātī | apputātōrum | apputātārum | apputātōrum | |
| dative | apputātō | apputātō | apputātīs | ||||
| accusative | apputātum | apputātam | apputātum | apputātōs | apputātās | apputāta | |
| ablative | apputātō | apputātā | apputātō | apputātīs | |||
| vocative | apputāte | apputāta | apputātum | apputātī | apputātae | apputāta | |