Definify.com
Definition 2024
ancillaturus
ancillaturus
Latin
Participle
ancillātūrus m (feminine ancillātūra, neuter ancillātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ancillātūrus | ancillātūra | ancillātūrum | ancillātūrī | ancillātūrae | ancillātūra | |
| genitive | ancillātūrī | ancillātūrae | ancillātūrī | ancillātūrōrum | ancillātūrārum | ancillātūrōrum | |
| dative | ancillātūrō | ancillātūrō | ancillātūrīs | ||||
| accusative | ancillātūrum | ancillātūram | ancillātūrum | ancillātūrōs | ancillātūrās | ancillātūra | |
| ablative | ancillātūrō | ancillātūrā | ancillātūrō | ancillātūrīs | |||
| vocative | ancillātūre | ancillātūra | ancillātūrum | ancillātūrī | ancillātūrae | ancillātūra | |