Definify.com
Definition 2025
allocaturus
allocaturus
Latin
Participle
allocātūrus m (feminine allocātūra, neuter allocātūrum); first/second declension
- about to allocate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | allocātūrus | allocātūra | allocātūrum | allocātūrī | allocātūrae | allocātūra | |
| genitive | allocātūrī | allocātūrae | allocātūrī | allocātūrōrum | allocātūrārum | allocātūrōrum | |
| dative | allocātūrō | allocātūrō | allocātūrīs | ||||
| accusative | allocātūrum | allocātūram | allocātūrum | allocātūrōs | allocātūrās | allocātūra | |
| ablative | allocātūrō | allocātūrā | allocātūrō | allocātūrīs | |||
| vocative | allocātūre | allocātūra | allocātūrum | allocātūrī | allocātūrae | allocātūra | |