Definify.com
Definition 2024
allaturus
allaturus
Latin
Participle
allātūrus m (feminine allātūra, neuter allātūrum); first/second declension
- about to conduct etc.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | allātūrus | allātūra | allātūrum | allātūrī | allātūrae | allātūra | |
| genitive | allātūrī | allātūrae | allātūrī | allātūrōrum | allātūrārum | allātūrōrum | |
| dative | allātūrō | allātūrō | allātūrīs | ||||
| accusative | allātūrum | allātūram | allātūrum | allātūrōs | allātūrās | allātūra | |
| ablative | allātūrō | allātūrā | allātūrō | allātūrīs | |||
| vocative | allātūre | allātūra | allātūrum | allātūrī | allātūrae | allātūra | |