Definify.com
Definition 2024
adunatus
adunatus
Latin
Participle
adūnātus m (feminine adūnāta, neuter adūnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adūnātus | adūnāta | adūnātum | adūnātī | adūnātae | adūnāta | |
| genitive | adūnātī | adūnātae | adūnātī | adūnātōrum | adūnātārum | adūnātōrum | |
| dative | adūnātō | adūnātō | adūnātīs | ||||
| accusative | adūnātum | adūnātam | adūnātum | adūnātōs | adūnātās | adūnāta | |
| ablative | adūnātō | adūnātā | adūnātō | adūnātīs | |||
| vocative | adūnāte | adūnāta | adūnātum | adūnātī | adūnātae | adūnāta | |
References
- adunatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press