Definify.com
Definition 2024
adoriturus
adoriturus
Latin
Participle
adoritūrus m (feminine adoritūra, neuter adoritūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adoritūrus | adoritūra | adoritūrum | adoritūrī | adoritūrae | adoritūra | |
| genitive | adoritūrī | adoritūrae | adoritūrī | adoritūrōrum | adoritūrārum | adoritūrōrum | |
| dative | adoritūrō | adoritūrō | adoritūrīs | ||||
| accusative | adoritūrum | adoritūram | adoritūrum | adoritūrōs | adoritūrās | adoritūra | |
| ablative | adoritūrō | adoritūrā | adoritūrō | adoritūrīs | |||
| vocative | adoritūre | adoritūra | adoritūrum | adoritūrī | adoritūrae | adoritūra | |