Definify.com
Definition 2024
adamaturus
adamaturus
Latin
Participle
adamātūrus m (feminine adamātūra, neuter adamātūrum); first/second declension
- about to covet
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adamātūrus | adamātūra | adamātūrum | adamātūrī | adamātūrae | adamātūra | |
| genitive | adamātūrī | adamātūrae | adamātūrī | adamātūrōrum | adamātūrārum | adamātūrōrum | |
| dative | adamātūrō | adamātūrō | adamātūrīs | ||||
| accusative | adamātūrum | adamātūram | adamātūrum | adamātūrōs | adamātūrās | adamātūra | |
| ablative | adamātūrō | adamātūrā | adamātūrō | adamātūrīs | |||
| vocative | adamātūre | adamātūra | adamātūrum | adamātūrī | adamātūrae | adamātūra | |