Definify.com
Definition 2024
acuturus
acuturus
Latin
Participle
acūtūrus m (feminine acūtūra, neuter acūtūrum); first/second declension
- about to sharpen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acūtūrus | acūtūra | acūtūrum | acūtūrī | acūtūrae | acūtūra | |
| genitive | acūtūrī | acūtūrae | acūtūrī | acūtūrōrum | acūtūrārum | acūtūrōrum | |
| dative | acūtūrō | acūtūrō | acūtūrīs | ||||
| accusative | acūtūrum | acūtūram | acūtūrum | acūtūrōs | acūtūrās | acūtūra | |
| ablative | acūtūrō | acūtūrā | acūtūrō | acūtūrīs | |||
| vocative | acūtūre | acūtūra | acūtūrum | acūtūrī | acūtūrae | acūtūra | |