Definify.com
Definition 2024
abusivus
abusivus
Latin
Adjective
abūsīvus m (feminine abūsīva, neuter abūsīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abūsīvus | abūsīva | abūsīvum | abūsīvī | abūsīvae | abūsīva | |
| genitive | abūsīvī | abūsīvae | abūsīvī | abūsīvōrum | abūsīvārum | abūsīvōrum | |
| dative | abūsīvō | abūsīvō | abūsīvīs | ||||
| accusative | abūsīvum | abūsīvam | abūsīvum | abūsīvōs | abūsīvās | abūsīva | |
| ablative | abūsīvō | abūsīvā | abūsīvō | abūsīvīs | |||
| vocative | abūsīve | abūsīva | abūsīvum | abūsīvī | abūsīvae | abūsīva | |
Related terms
Descendants
- English: abusive
- Romanian: abuziv
References
- abusivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “abusivus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.