Definify.com
Definition 2024
abambulaturus
abambulaturus
Latin
Participle
abambulātūrus m (feminine abambulātūra, neuter abambulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abambulātūrus | abambulātūra | abambulātūrum | abambulātūrī | abambulātūrae | abambulātūra | |
| genitive | abambulātūrī | abambulātūrae | abambulātūrī | abambulātūrōrum | abambulātūrārum | abambulātūrōrum | |
| dative | abambulātūrō | abambulātūrō | abambulātūrīs | ||||
| accusative | abambulātūrum | abambulātūram | abambulātūrum | abambulātūrōs | abambulātūrās | abambulātūra | |
| ablative | abambulātūrō | abambulātūrā | abambulātūrō | abambulātūrīs | |||
| vocative | abambulātūre | abambulātūra | abambulātūrum | abambulātūrī | abambulātūrae | abambulātūra | |