Definify.com
Definition 2024
speraturus
speraturus
Latin
Participle
spērātūrus m (feminine spērātūra, neuter spērātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | spērātūrus | spērātūra | spērātūrum | spērātūrī | spērātūrae | spērātūra | |
genitive | spērātūrī | spērātūrae | spērātūrī | spērātūrōrum | spērātūrārum | spērātūrōrum | |
dative | spērātūrō | spērātūrō | spērātūrīs | ||||
accusative | spērātūrum | spērātūram | spērātūrum | spērātūrōs | spērātūrās | spērātūra | |
ablative | spērātūrō | spērātūrā | spērātūrō | spērātūrīs | |||
vocative | spērātūre | spērātūra | spērātūrum | spērātūrī | spērātūrae | spērātūra |