Definify.com
Definition 2024
paginatus
paginatus
Latin
Adjective
pāginātus m (feminine pāgināta, neuter pāginātum); first/second declension
- joined together
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | pāginātus | pāgināta | pāginātum | pāginātī | pāginātae | pāgināta | |
genitive | pāginātī | pāginātae | pāginātī | pāginātōrum | pāginātārum | pāginātōrum | |
dative | pāginātō | pāginātō | pāginātīs | ||||
accusative | pāginātum | pāginātam | pāginātum | pāginātōs | pāginātās | pāgināta | |
ablative | pāginātō | pāginātā | pāginātō | pāginātīs | |||
vocative | pāgināte | pāgināta | pāginātum | pāginātī | pāginātae | pāgināta |
Related terms
References
- paginatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “paginatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.