Definify.com
Definition 2024
inhibiturus
inhibiturus
Latin
Participle
inhibitūrus m (feminine inhibitūra, neuter inhibitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inhibitūrus | inhibitūra | inhibitūrum | inhibitūrī | inhibitūrae | inhibitūra | |
| genitive | inhibitūrī | inhibitūrae | inhibitūrī | inhibitūrōrum | inhibitūrārum | inhibitūrōrum | |
| dative | inhibitūrō | inhibitūrō | inhibitūrīs | ||||
| accusative | inhibitūrum | inhibitūram | inhibitūrum | inhibitūrōs | inhibitūrās | inhibitūra | |
| ablative | inhibitūrō | inhibitūrā | inhibitūrō | inhibitūrīs | |||
| vocative | inhibitūre | inhibitūra | inhibitūrum | inhibitūrī | inhibitūrae | inhibitūra | |