Definify.com
Definition 2024
habilitaturus
habilitaturus
Latin
Participle
habilitātūrus m (feminine habilitātūra, neuter habilitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | habilitātūrus | habilitātūra | habilitātūrum | habilitātūrī | habilitātūrae | habilitātūra | |
| genitive | habilitātūrī | habilitātūrae | habilitātūrī | habilitātūrōrum | habilitātūrārum | habilitātūrōrum | |
| dative | habilitātūrō | habilitātūrō | habilitātūrīs | ||||
| accusative | habilitātūrum | habilitātūram | habilitātūrum | habilitātūrōs | habilitātūrās | habilitātūra | |
| ablative | habilitātūrō | habilitātūrā | habilitātūrō | habilitātūrīs | |||
| vocative | habilitātūre | habilitātūra | habilitātūrum | habilitātūrī | habilitātūrae | habilitātūra | |